Bahāullā
Rīga, 1990
©Rīgas Bahai Ticības draudze, tulkojums un izdevums latviešu valodā
ISBN 5-85745-006-3
I. Daļa no arābu valodas
VIŅŠ IR SVĒTĀKAIS NO SVĒTAJIEM
Te ir tas, kas nonācis no debesu valstības, Varenības un spēka izteikts un seniem Praviešiem atklājies. Mēs esam paņēmuši no tā būtību un ietērpuši to īsos vārdos kā žēlastības zīmi taisnīgajiem, lai tie piepildītu savu dzīvi ar paļāvību Viņā un lai gara valstībā viņi iegūtu dievišķīgo tikumu dārgakmeni.
1. TU, GARA DĒLS!
Mans pirmais padoms ir šāds: paturi tīru, labestīgu un starojošu sirdi, lai tavs liktenis ietilptu tanī valstībā, kas ir sena, mūžīga un ilgstoša.
2. TU, GARA DĒLS!
Vismīļākā no visām lietām manās acīs ir taisnība, - neaizgriezies no tās, ja tu ilgojies pēc Manis, un neesi vienaldzīgs pret to, lai es varētu tev uzticēties. Ar tās palīdzību tu redzēsi pats savām acīm, un tu sapratīsi ar savu, nevis ar sava kaimiņa gudrību. Apdomā savā sirdī, kādam tev vajadzētu būt. Tiešām, taisnība lai ir Mana dāvana un zīme tev par Manu mīlestību. Turi to savu acu priekšā.
3. TU, CILVĒKA DĒLS!
Ieslēpt Savā neatminamā esība un būtības bezgalībā, Es apzinos glabājām Savu mīlestību tev; tāpēc Es radīju tevi, atainoju tevī Savu attēlu un atklāju tev Savu daiļumu.
4. TU, CILVĒKA DĒLS!
Es mīlēju tevis radīšanu, tāpēc Es tevi radīju, tāpēc mīli arī mani, lai Es varu saukt tevi vārdā un piepildīt tavu dvēseli ar dzīvības garu.
5. TU, ESAMĪBAS DĒLS!
Mīli Mani, lai Es varu tevi mīlēt. Ja tu Mani nemīli, Mana mīlestība nekādi nevar tevi sasniegt. Ak, saproti to, kalps!
6. TU, ESAMĪBAS DĒLS!
Tava paradīze ir Mana mīlestība; tava debesu mājvieta ir savienošanās ar Mani. Nāc turp nekavējoties. Tas tev ir nolemts Mūsu valstībā tur augšā un Mūsu plašajā izplatījumā.
7. TU, CILVĒKA DĒLS!
Ja tu mīli Mani, griezies prom no sevis; ja tu meklē Manu patiku, neatgādini sev savējo; lai Es varētu mūžīgi dzīvot tevī.
8. TU, GARA DĒLS!
Tev nebūs nekur miera, iekams tu sevi nenoliegsi un nepiegriezīsies Man, jo tev vajag slavēt Manu, nevis pašam savu vārdu; tev vajag likt tavu ticību Manī, nevis sevī, jo Es vēlos būt vienīgais un
9. TU, ESAMĪBAS DĒLS!
Mana mīlestība ir Mans cietoksnis; tas, kas ienāk tur, ir drošs un pasargāts, un tas, novērsīsies, noteikti apmaldīsies un pazudīs.
10. TU, IZPAUSMJU DĒLS!
Tu esi Mans cietoksnis; ienāc tur iekšā, lai varētu dzīvot drošībā. Mana mīlestība ir tevī, zini to, lai tu varētu atrast Mani savā tuvumā.
11. TU, ESAMĪBAS DĒLS!
Tu esi mans lukturis, un Mana gaisma ir tevī. Saņem no tās savu spožumu un nemeklē nevienu citu kā Mani. Jo Es tevi esmu radījis bagātu un esmu nesātīgi lējis Savu labvēlību pār tevi.
12. TU, ESAMĪBAS DĒLS!
Ar spēka rokām tevi veidoju un stingriem pirkstiem tevi radīju; un tevī esmu ielicis Savas gaismas būtību. Esi pieticīgs ar to un nemeklē nekā cita, jo Mans darbs ir pilnīgs un Mana pavēle ir saistoša. Nejautā un nešaubies.
13. TU, GARA DĒLS!
Es radīju tevi bagātu, kāpēc tu nolaidies līdz nabadzībai? Es veidoju tevi cēlu, kāpēc tu sevi pazemo? No Savu zināšanu dziļumiem Es devu tev esamību, kāpēc tu meklē apgaismību pie kāda cita, nevis pie Manis? No mīlestības kā no māliem tevi veidojis Esmu, kāpēc tev jādarbojas ar kādu citu? Griez savu skatu uz sevi, lai tu atrastu mani tevī esošu, Varenu, Spēcīgu un Pašu par Sevi pastāvošu.
14. TU, CILVĒKA DĒLS!
Tu esi Mana valstība, un Mana valstība neiet bojā, kāpēc tu baidies savas miršanas? Tu esi Mana gaisma, un Mana gaisma nekad neizdzisīs, kāpēc tu baidies iznīkšanas? Tu esi mana slava, un Mana slava nekad nenobālēs; tu esi Mans tērps, un Mans tērps nekad netiks nonēsāts. Dzīvo, Mani mīlēdams, lai tu Mani atrastu lieliskajā cildenuma valstībā.
15. TU, IZPAUSMJU DĒLS!
Pagriez savu seju pret Mani un atsaki visam, izņemot Mani; jo Mana varenība pastāvēs un Mana valstība neiznīks. Ja tu meklē citu, nevis Mani, tiešam, tad tu varētu bez apstājas meklēt pa visu plašo pasauli, bet tava meklēšana būs veltīga.
16. TU, GAISMAS DĒLS!
Aizmirsti visu, izņemot Mani, un sabiedrojies ar Manu garu. Tā ir pati galvenā Mana pavēle, tāpēc paturi prātā to.
17. TU, CILVĒKA DĒLS!
Lai tev pietiek ar Mani vien, un nemeklē citu palīgu. Jo neviens cits nespēs tevi apmierināt.
18. TU, GARA DĒLS!
Neprasi Man to, ko Mēs nevēlamies tavā labā, un esi apmierināts ar to, ko Mēs esam tev nolikuši, jo tas ir tas, kas tev labu darīs, ja vien tu esi ar to apmierināts.
19. TU, BRĪNIŠĶĀS PARĀDĪBAS DĒLS!
Es esmu tevī iedvesis sava gara dvesmu, lai tu varētu būt Mans iemīļotais. Kāpēc tu Mani atstāji un meklēji citu iemīļoto, nevis Mani?
20. TU, GARA DĒLS!
Mana prasība pret tevi ir liela, to nevar aizmirst. Mana labvēlība pret tevi ir bagātīga, to nevar aizplīvurot. Mana mīlestība ir darinājusi tevī savu mājokli, to nevar paslēpt. Mana gaisma ir tev atklāta, to nevar aptumšot.
21. TU, CILVĒKA DĒLS!
Spožā svētlaimības kokā Es kāru tev labākos augļus, kāpēc tu griezies prom un apmierinies ar mazvērtīgāko? Atgriezies taču debesu valstībā, kas tev ir labāk.
22. TU, GARA DĒLS!
Es esmu radījis tevi cēlu, bet tu esi sevi pazemojis. Celies un esi tas, par ko tu esi radīts.
23. TU, VISAUGSTĀKĀS VARAS DĒLS!
Es tevi aicinu uz to, kas mūžīgs, bet tu meklē to, kas izgaist. Kas lika tev aizgriezties no Mūsu vēlēšanām un meklēt savējās?
24. TU, CILVĒKA DĒLS!
Nekāp pāri savam robežām un neprasi to, kas tev neder. Meties ceļos sava Dieva sejas priekšā, kam pieder spēks un vara.
25. TU, GARA DĒLS!
Nedižojies nabaga priekša, jo Es viņam rādu viņa ceļu un redzu tevi tava ļaunuma un nolādu tevi uz mūžu.
26. TU, ESAMĪBAS DĒLS!
Kā tu vari aizmirst pats savus pārkāpumus un nodarboties ar kāda cita pārkāpumiem. Kas to dara, lai ir Manis nolādēts.
27. TU, CILVĒKA DĒLS!
Ne ar dvašas vilcienu nepiemini citu grēkus, kamēr tu pats esi grēcinieks. Ja tu pārkāpsi šo pavēli, tu kļūsi nolādēts, un Es to apliecinu.
28. TU, GARA DĒLS!
Zini šo patiesību: tas, kas liek cilvēkiem būt taisnīgiem, bet pats dara netaisnības, nav no Manis, kaut gan viņam ir Mans vārds.
29. TU, ESAMĪBAS DĒLS!
Neattiecini uz kādu dvēseli to, ko tu negribi, lai uz tevi attiecina, un nerūna to, ko tu nedari. Tā ir Mana pavēle tev, ievēro to.
30. TU, CILVĒKA DĒLS!
Neliedz Manam kalpam, ja viņš tev ko prasa, jo viņa seja ir Mana seja; kaunies Manā priekšā.
31. TU, ESAMĪBAS DĒLS!
Liec būt sev atbildīgam par katru dienu, iekams tu topi saukts norēķināties, jo nāve neaicināta nāks pie tevis un tev būs jāatbild par saviem darbiem.
32. TU, VISAUGSTĀKĀS VARAS DĒLS!
Es sūtīju tev nāvi kā prieka ziņnesi. Kādēļ tu bēdājies? Es liku, lai gaisma lej spožumu pār tevi. Kāpēc tu slēpies no tās?
33. TU, GARA DĒLS!
Ar līksmu gaismas vēsti Es tevi apsveicu: priecājies! Es tevi aicinu uz svēto galmu; paliec tur, lai tu allaž varētu dzīvot mierā.
34. TU, GARA DĒLS!
Svētības gars nes tev prieka vēsti par apvienošanos; kādēļ tu bēdājies? Varenība stiprina tevi ideja par Viņu. Kāpēc tu sevi aizplīvuro? Tevi vada gaisma no Viņa sejas; kā tu vari nomaldīties?
35. TU, CILVĒKA DĒLS!
Nebēdājies, izņemot, ja esi tālu no Mums. Nepriecājies, izņemot, ja tu nāc tuvāk un atgriezies pie Mums.
36. TU, CILVĒKA DĒLS!
Esi līksms savas sirds gavilēs, lai tu varētu būt cienīgs Mani satikt un atspoguļot Manu daiļumu.
37. TU, CILVĒKA DĒLS!
Nenovelc no sevis Manu daiļo tērpu un nераmet savu daļu no Mana atspirdzinošā avota, lai tev nekad vairs neslāptu.
38. TU, ESAMĪBAS DĒLS!
Staigā saskaņā ar Maniem likumiem Manas mīlestības dēļ un liedz sev to, ko tu iekāro, ja tu meklē patiku Man!
39. TU, CILVĒKA DĒLS!
Neesi vienaldzīgs pret Manām pavēlēm, ja tu mīli Manu skaistumu, un neaizmirsti Manus padomus, ja tu gribi Man sagādāt patiku.
40. TU, CILVĒKA DĒLS!
Kaut tu trauktos caur telpas bezgalību, šķērsojot debesu plašumus, tomēr tu neatrastu mieru, izņemot, ja tu pakļautos Mūsu pavēlēm un pazemotos Mūsu sejas priekšā.
41. TU, CILVĒKA DĒLS!
Pavairo Manu ticību, lai Es varu atklāt tēv Savu spēka noslēpumu un apgaismot tevi ar mūžības gaismu.
42. TU, CILVĒKA DĒLS!
Pazemini sevi Manā priekšā, lai Es ar Savu žēlastību tevi apciemotu. Celies un apliecini triumfu idejā par Mani, lai tu uzvarētu, kamēr vien mīti šai pasaulē.
43. TU, ESAMĪBAS DĒLS!
Piemini Mani uz Manas zemes, lai Manas debesis Es tevi atcerētos. Tad kā Manas, tā arī tavas acis būs iepriecinātas.
44. TU, TROŅA DĒLS!
Tava dzirde ir Mana dzirde, klausies ar to. Tava redze ir Mana redze, skaties ar to, lai tavos dvēseles dziļumos tu liecinātu Manis slavināto svētumu un Es Sevī varētu apliecināt tavu izcilo stāvokli.
45. TU, ESAMĪBAS DĒLS!
Meklē mocekļa nāvi Manā ceļā, apmierinādamies ar Manu patiku, un esi pateicīgs par to, ko Es pavēlu, lai tu atpūstos kopā ar Mani zem majestātes troņa jumta aiz cildenā svēto mitekļa.
46. TU, CILVĒKA DĒLS!
Pārdomā un apsver: vai tu vēlies mirt sava gultā vai liet sirds asinis uz pīšļiem kā mocek1is Manā ceļā un tā kļūt par Manu pavēļu atklājēju un Manas gaismas atspoguļotāju pašā augstākā paradīzē? Izvērtē to pareizi, Mans kalps!
47. TU, CILVĒKA DĒLS!
Pie Mana skaistuma! Tavu matu krāsošanās tavās asinīs Manuprāt ir diženāka par universa radīšanu un par gaismu abās pasaulēs. Mēģini tad to sasniegt, Mans kalps!
48. TU, CILVĒKA DĒLS!
Katrai lietai mēdz būt kāda zīme. Mīlestības zīme ir drosme pastāvēt Manu paveļu priekšā un paciesties Manās pārbaudēs.
49. TU, CILVĒKA DĒLS!
Īsts mīlētājs ilgojas pēc bēdām, tāpat kā dumpinieks pēc piedošanas un grēcinieks pēc žēlastības.
50. TU, CILVĒKA DĒLS!
Ja, Manu ceļu ejot, tev neuznāk nelaime, kā tu vari staigāt to ceļus, kas ir apmierināti ar Manu patiku? Ja ciešanas tevi nenomāc tavās ilgās pēc Manis, kā tu vari sasniegt gaismu, kas nāk no tavas mīlestības uz Manu skaistumu?
51. TU, CILVĒKA DĒLS!
Mana nelaime ir Mana providence, ārēji tā ir uguns un atriebība, bet iekšēji tā ir gaisma un žēlastība. Steidzini sevi pēc tās, lai tu kļūtu par mūžīgu gaismu un nemirstīgu garu. Tā ir Mana pavēle tev, ievēro to.
52. TU, CILVĒKA DĒLS!
Ja atgadās tev ceļā labvēlība, nepriecājies, un, ja pazemojumu tu satiec, nebēdājies, jo abi izgaisīs un vairs nebūs.
53. TU, ESAMĪBAS DĒLS!
Ja nabadzība tev uznāk, neesi bēdīgs; pārpilnības Kungs tevi apciemos Īstajā laikā. Nebaidies pazemojumu, jo pienāks tā diena, kad tiksi godāts.
54. TU, ESAMĪBAS DĒLS!
Ja tava sirds tiecas pēc mūžīgas, ne iznīcīgās valstības un mūžsenās dzīves, atstāj šo mirstīgo un zudušo pasauli.
55. TU, ESAMĪBAS DĒLS!
Nenodarbini sevi ar šo pasauli, jo ar uguni Mēs pārbaudām zeltu un ar zeltu Mēs pārbaudām Mūsu kalpotājus.
56. TU, CILVĒKA DĒLS!
Tu vēlies zeltu, bet Es vēlos tavu brīvību no tā. Ja tas tev pieder, tu domā sevi bagātu esam, bet Es atzīstu par tavu bagātību tavu atteikšanos no tā. Pie savas dzīvības! Tā ir Mana zināšana, un tas tavas iedomas; kā var Mans ceļš saskanēt ar tavējo?
57. TU, CILVĒKA DĒLS!
Dāvini Manu bagātību Maniem nabagiem, lai debesu valstībā tu varētu ņemt bagātīgi no neizbalojoša greznuma un nezūdīgas slavas noliktavu pārpilnības. Zvēru pie Manas dzīves, ka ziedot tavu dvēseli ir daudz cildenāk, ja vien tu varētu redzēt ar Manām acīm.
58. TU, CILVĒKA DĒLS!
Visa esošā templis ir Mans tronis; tīri to no visa kā, lai Es varētu tur nostiprināties un tur palikt.
59. TU, ESAMĪBAS DĒLS!
Tava sirds ir Mans mājoklis; turi to svētu līdz Manai atnākšanai. Tavs gars ir vieta Manai atklāšanai, turi to tīru līdz Manai parādīšanās zīmei.
60. TU, CILVĒKA DĒLS!
Liec savu roku uz Manas krūts, lai Es varētu celties pār tevi starojošs un mirdzošs.
61. TU, CILVĒKA DĒLS!
Celies augšā līdz Manām debesīm, lai tu varētu baudīt prieku par savienošanos un dzert ne ar ko nesalīdzināmo vīnu no mūžos nezūdīgās slavas biķera.
62. TU, CILVĒKA DĒLS!
Daudzas dienas gājušas tev garām, kamēr tu esi darbojies ap savu iztēli un laiskām iedomām. Cik ilgi tu vēl snaudīsi savā gultā? Pacel savu galvu no snaudas, jo Saule stāv zenītā, un iespējams, ka Tā tev varētu uzspīdēt Savā skaistuma gaismā.
63. TU, CILVĒKA DĒLS!
Gaisma ir atspīdējusi pār tevi no svētā Kalna apvāršņa, un apgaismes gars ir vilcis elpu tavas sirds Sinajā. Tādēļ dari brīvu sevi no laiskām iedomu seģenēm un ienāc Manos pagalmos, lai tu kļūtu derīgs mūžīgai dzīvei un cienīgs Mani satikt. Tādējādi nedz nāve, nedz nogurums, nedz rūpes nenāks pār tevi.
64. TU, CILVĒKA DĒLS!
Mana mūžība ir Mana radīšana, Es esmu radījis to tevis labā; darini to par sava tērpa veidolu. Mana vienība ir Mans roku darbs; Es esmu to pagatavojis tevis labā; ietērp sevi tajā, lai tu būtu Manas mūžīgās esamības atklāsme uz mūžu mūžiem.
65, TU, CILVĒKA DĒLS!
Mana varenība ir Mana dāvana tev, un Mans cēlums ir piemiņas zīme par Manu žēlsirdību uz tevi. To, kas man pienākas, neviens nevarēs saprast, ne arī kāds atstāstīt. Tiešām, Es esmu to paturējis Savos apslēptos krājumos un Manu likumu glabātavās par zīmi Manai laipnai labvēlībai pret Maniem kalpotājiem un Manai žēlsirdībai Maniem ļaudīm.
66. JŪS, DIEVIŠĶĪGĀS UN NEREDZAMĀS ĪSTENĪBAS BĒRN!
Jūs visvisādi kavēs jūsu mīlestībā pret Mani, un jūsu dvēseles būs satrauktas, kad tās pieminēs Mani. Jo prāti nevarēs saprast Mani un sirdis nevarēs aptvert Mani.
67. TU, SKAISTUMA DĒLS!
Zvēru pie Mana gara un Manas labvēlības!
Zvēru pie Manas žēlastības un Mana skaistuma! Visu, ko esmu tev atklājis ar mēli, kam pieder vara, un ko esmu uzrakstījis ar spalvu, kam pieder spēks, viss tas ir bijis saskaņā ar tavam spējam un tavu saprašanu, nevis ar Manu stāvokli un Manas balss toņiem.
68. JŪS, CILVĒKA BĒRNI!
Vai jūs nezināt, kāpēc Mēs radījām jūs tādus no tiem pašiem pīšļiem? Lai neviens nepaaugstinātu sevi augstāk par citiem. Allaž pārdomājiet savās sirdīs, kā jūs tikāt radīti. Tā kā Mēs esam radījuši jūs visus no tās pašas vielas, jūsu pienākums ir būt tieši kā vienai dvēselei, staigāt tām pašām kājām, ēst ar to pašu muti un dzīvot tai pašā zemē, lai no jūsu iekšējā satvara, ar jūsu rīcību parādītos vienības un atšķirību ne esamības zīmes. Tā ir Mana gudrība jums, Mani gaismas nesēji. Ievērojiet šo padomu, lai jūs iegūtu svētības augļus no brīnišķa svētlaimības koka.
69. JŪS, GARA BĒRNI!
Jūs esat Mana bagātība, jo jūsos Es esmu sakrājis Sava noslēpuma pērles un Savas gudrības dārgakmeņus. Sargājiet tos no svešiniekiem Manu kalpotāju vidū un no bezdievīgajiem Manos ļaudīs.
70. TU, DĒLS, KAS STĀVĒJIS PATS SAVA ESAMĪBA SAVA PAŠA VALSTĪBĀ!
Zini, ka visa svētības smarža ir Manis pūsta uz tevi. Savu vārdu tev esmu papilnam atklājis, Savu devību ar tevi pilnveidojis un tavā labā Esmu vēlējies tieši to pašu, ko Pats Sev. Esi pieticīgs ar Manu prieku un pateicīgs Man.
71. TU, CILVĒKA DĒLS!
Raksti visu, ko Mēs esam tev atklājuši, ar gaismas tinti uz tavas dvēseles lapām. Ja tas nebūs tava varā, taisi tad tinti no savas sirds dziļumiem. Ja to tu nevari darīt, tad raksti ar to sarkano tinti, kas tika izlieta Mana ceļā. Tik tiešām, Manās acīs jaukāks par visu citu ir, lai tā gaisma pastāvētu mūžos.
II. Daļa no persiešu valodas
Visuspēcīgā un Visa Izpausmes Kunga vārdā!
1. JŪS, ĻAUDIS, KAM DOTAS GALVAS SAPRAŠANAI UN AUSIS DZIRDĒŠANAI!
Pats pirmais Vismiļā atgādinājums ir šāds: tu, noslēpumainā lakstīgala, nedzīvo nekur citur kā dvēseles rožu dārzā! Tu, mīlestības Salamona sūtni, nemeklē pajumti nekur citur kā iemīļoto Saabā! Tu, nemirstīgais fēnikss! Nedzīvo nekur citur kā ticības kalnā. Tur ir tavs mājoklis, ja tu celsies uz savas dvēseles spārniem bezgalīgajā valstībā un mēģināsi sasniegt savu mērķi.
2. TU, GARA DĒLS!
Putns meklē savu ligzdu; lakstīgala — rozes burvību; bet šie putni — cilvēku sirdis — apmierinādamies ar laicīgiem pīšļiem, ir aizklīduši tālu no viņu mūžīgās ligzdas un, pagriezdami skatus uz nevērtību muklājiem, ir pazaudējuši dievišķās klātienes godību. Ak vai! Cik savādi un nožēlojami: viena vienīga kausa dēļ viņi ir aizgriezušies no Visaugstākā viļņojošās jūras, palikdami tālu prom no mirdzošā apvāršņa.
3. TU, DRAUGS!
Savā sirds dārzā nedēsti neko citu kā mīlestības rozi un neatlaid savu roku tvērumu no mīlas un ilgu lakstīgalas. Glabā kā dārgumu draudzību ar taisnīgajiem un izvairies no biedrošanās ar bezdievīgajiem.
4. TU, TAISNĪBAS DĒLS!
Kur gan lai mīlētājs iet, ja ne uz sava Vismīļā zemi? Un kurš meklētājs gan atrod mieru un atpūtu citur kā savas sirds vēlmēs? Īstam meklētājam savienošanās nozīmē dzīvību un šķiršanas — nāvi. Viņa krūtīs nav pacietības, un viņa sirdij nekur nav miera. Dzīvju dzīves viņš atdotu, lai varētu steigties uz sava Vismīļā mājokli.
5. TU, PĪŠĻU UN PUTEKĻU DĒLS!
Tik tiešām, Es tev saku: visnevērtīgākais no visiem ir tas, kas veltīgi strīdas un kas mēģina paaugstināt sevi pāri savam brālim. Klausieties, brāļi! Lai darbi, ne vārdi ir jūsu rotas!
6. TU, ZEMES DĒLS!
Tik tiešām, zini, ka tā sirds, kurā mājo vēl visniecīgākā skaudības drusciņa, nekad nevarēs sasniegt Manu mūžīgo valstību, ne arī ieelpot Manas neaizskaramās valstības jauko dievības smaržu.
7. TU, MĪLESTĪBĀS DĒLS!
Tu esi tikai vienu soli nost no slavas pilnajiem kalngaliem tur augšā un no dievišķīgā mīlestības koka. Sper vēl vienu soli, un ar nākošo tu tuvosies nemirstīgajai valstībai un ieiesi mūžības priekštelpā. Pagriez ausi un uzklausi, ko cildenības spalva atklājusi.
8. GODĪBAS DĒLS!
Esi mudīgs ceļā uz svētumu tin ienāc sabiedrībā ar Mani. Spodrini savu sirdi ar gara kvēli un steidzini sevi uz Visaugstākā pagalmiem.
9. TU, BĒGOŠA ĒNA!
Kāp ārā no zemisko šaubu kāpnēm un pacelies drošības pilnajos kalngalos. Ver vaļā acis uz patiesību, lai tu uzlūkotu neaizplīvuroto Daiļavu un varētu iesaukties: svētīts ir tas Kungs, vispārākais no radītājiem!
10. TU, KĀRĪBU DĒLS!
Liec to aiz auss: nekad mirstīgā acs nepazīs mūžīgo skaistumu, ne arī nedzīvā sirds jūsmos par kaut ko citu kā par vītušu ziedu. Jo līdzīgs meklē līdzīgo un izbauda prieku tikai sev līdzīgo sabiedrībā.
11. PĪŠĻU UN PUTEKĻU DĒLS!
Aizver savas acis, lai tu redzētu Manu skaistumu; aizbāz savas ausis, lai tu dzirdētu Manas balss labskanīgo toni; izsmel no sevis visas zināšanas, lai tu baudītu Manu gudrību; un atbrīvo sevi no laicīgām bagātībām, lai tu saņemtu paliekošu daļu no Mana okеānа mūžīgās pārpilnības. Aizver savas acis uz visu, izņemot Manu skaistumu; aizbāz ausis uz visu, izņemot uz Maniem vārdiem; izsmel no sevis visas zināšanas, izņemot Manu gudrību; lai ar skaidru skatu, šķīstu sirdi un dzirdīgu ausi tu varētu ienākt Manas svētības pagalmā.
12. TU, CILVĒK AR DIVĀM REDZĒM!
Aizver vienu aci un atver otru, Aizver to vienu uz pasauli un visu, kas tur ir, un atver to otru uz Vismīļā svēto skaistumu.
13. JŪS, MANI BĒRNI!
Es baidos, ka, zaudējuši debesu dūjas dziesmu, jūs nogrimsiet atpakaļ bezizejas zaudējuma dumbrājā un, atgriezdamies pie ūdens un māliem, nekad neuzlūkosiet rozes skaistumu.
14. JŪS, DRAUGI!
Neatmetiet mūžīgo skaistumu nīcīga skaistuma dēļ un nepiesaistiet savu sajūsmu iznīkstošu putekļu pasaulei.
15. TU GARA DĒLS!
Laiks nāks, kad svētumu paudēja lakstīgala vairs neatklās dziļumos slēptos noslēpumus un jūs visi zaudēsiet kā dievišķīgo dziesmu, tā balsi no augšienes.
16. TU, NOLAIDĪBA PATI!
Neskaitāms vairums mistisku valodu atrod izteiksmi vienā vienīgā runā, un neizskaitāmas ieslēptas mistērijas atklājas vienā vienīgā melodijā; bet diemžēl nav auss, kas to dzird, no sirds, kas to saprot.
17. JŪS, BIEDRI!
Tie vārti, kas atveras uz Bezlaicīgo telpu, ir plaši vaļā, un Vismījā mājoklis ir lūdzēju asinīm greznots, tomēr gandrīz visi ir zuduši šai dievišķai vietai, un no šiem pāri palikušajiem atradās sīksīka saujiņa, kuriem šķista sirds un svēta dvēsele.
18. JŪS, VISAUGSTĀKĀS PARADĪZES IEMĪTNIEKI!
Sludiniet tiem bērniem, kas stipri pārliecībā, ka svētuma telpā, tuvu debesu paradīzei, parādījies jauns dārzs, ap ko pulcējas augstākās valstības mājotāji un nemirstīgie iemītnieki no izcilās paradīzes. Cenšaties tad sasniegt to stāvokli, lai varētu atrisināt mīlestības mīklas ar anemonēm un varētu mācīties dievišķās un pilnīgās gudrības noslēpumus no mūžīgajiem augļiem. Iepriecinātas būs to acis, kas tur ienāks un apmetīsies.
19. JŪS, MANI DRAUGI!
Vai jūs esat aizmirsuši to skaidro, mirdzošo rītu, kad laimes svētītā apkaimē jūs bijāt sapulcējušies Manā klātienē dzīvības koka paēnā, kas bija iestādīts godības paradīzē? Godbijības pārņemti, jūs klausījāties, kad Es izrunāju šos trīs vissvētākos vārdus: Mani draugi! Nedodiet jūsu gribai priekšroku Manas gribas vietā, nekad nevēlieties to, ko Es neesmu vēlējies jūsu labā, un netuvojieties Man ar nedzīvu sirdi, aptraipītu pasaulīgām kārībām. Ja jūs šķīstītu savas dvēseles, tad jūs atcerētos patlaban to vietu un to apkaimi un visiem Manu vārdu patiesība kļūtu acīm redzama.
Astotā vissvētākajā rindā, piektajā rakstu plāksnē par paradīzi — Viņš saka:
20. JŪS, KAS GUĻAT KĀ MIRUŠI NEVĪŽĪBAS MIGĀS!
Laikmeti ir pagājuši tin jūsu dārgās dzīves gandrīz beigušas, bet neviena šķīsta dvesma nav sasniegusi Mūsu svētos pagalmus. Kaut gan jūs esat nogrimuši neticības okeānā, jūs tomēr ar savām lūpam atzīstat Dieva patieso ticību. Jūs esat iemīlējušie to, kas Man riebjas, un sadraudzējušies ar Manu ienaidnieku. Spītības dēļ jūs staigājat pašapmierināti pa Manu zemi, neņemot vērā, ka Mana zeme no jums ir nogurusi un viss uz zemes izvairās no jums. Ja jūs atvērtu savas acis, tik tiešām jūs izvēlētos tūkstoš visādu nelaimju šādu prieku vietā un uzskatītu nāvi labāku par šādu dzīvi.
21. TU, KUSTĪGA PĪŠĻU BŪTNE!
Es tiecos būt sabiedrībā ar tevi, bet tu nepaļaujies uz Mani. Tavs dumpim paredzētais zobens ir nocirtis tavu cerību koku. Visos laikos Es esmu bijis tavā tuvumā, bet tu allaž esi tālu no Manis. Esmu vēlējies tev nezūdošu godu, bet tu esi izvēlējies sev bezrobežu kaunu. Kamēr vēl laiks, atgriezies un nezaudē šo iespēju.
22. TU, KĀRĪBU DĒLS!
Mācītie un gudrie ir neveiksmīgi centušies ilgus gadus, lai sasniegtu Vissvētākā klātieni; tie izšķērdējuši savas dzīves, meklējot viņu, tomēr nav ieraudzījuši Viņa vaiga skaistumu. Tu bez niecīgākās piepūles esi sasniedzis mērķi un bez meklēšanas biji ieguvis meklēto. Tomēr tu paliki kā ietinies pats savā savtībā, un tavas acis nesaskatīja Vismīļā skaistumu, kā arī tava roka nepieskārās Viņa tērpa vīlei. Jūs, kam dāvātas acis, skatiet un brīnieties!
23. JŪS, KAS MĪTAT MĪLESTĪBA!
Iznīcību nesošie vēji izdzēsuši mūžīgo sveci, un dievišķā Jaunekļa skaistums ir pīšļu tumsas segts. Ļaundari ir noziegušies pret mīlestības karaļu valdnieku, un svētlaimības dūja guļ gūstā pūces nagos. Godības nama iemītnieki un debešķīgie pulki raud un vaimanā, bet jūs atdusaties nolaidībā, uzskatot paši sevi par īsteniem draugiem. Cik pašmīlīgas ir jūsu iedomas!
24. JŪS, NEGUDRIE, KAM LEMTS ВŪТ GUDRIEM!
Kāpēc jūs nēsājat uz āru ganu maskas, bet uz iekšu jūs esat kļuvuši par vilkiem, glūnot uz Manu ganāmpulku? Jūs līdzināties zvaigznei, kas uzlēkusi rītausma mirdzoša un spoža, tomēr novirza ceļotājus no Manas pilsētas uz zudības ceļiem.
25. JŪS, ĀRĒJI TAISNĪGIE, BET IEKŠĒJS NEGODĪGIE!
Jūs esat kā dzidrs, bet rūgts ūdens, kas ārēji šķiet kristāla skaidrumā, bet, svētā Mērītāja pārbaudīts, nav baudāms nevienā pilītē. Tiešām, saules stari jau krīt vienādi kā uz putekļiem, tā uz spoguļa, bet to atspīdumi atšķiras kā zvaigznes no zemes: tik tiešam, starpība ir neizmērojama!
26. TU, MANS DRAUGS VĀRDOS!
Pārdomā kādu brīdi. Vai tu esi maz dzirdējis, ka draugam un naidniekam būtu jāsadzīvo vienā sirdi? Izsvied tad svešinieku, lai tavs Draugs var ienākt Savā mājā.
27. TU, PĪŠĻU UN PUTEKĻU DĒLS!
Visu, kas debesīs un uz zemes, Es esmu pie šķīris tev, izņemot cilvēka sirdi, ko biju izveidojis par Sava skaistuma un godības mājokli; tomēr
tu atdevi Manu māju un mītni citam, nevis Man; un, kad Mana svētuma atklāsme Pati meklēja savu mājokli, Tā sastapa tur svešinieku un. neatradusi Sev mājvietu, Tā steidzās atpakaļ uz Vismīļā svētnīcu. Tomēr Es esmu noslēpis tavu noslēpumu un nevēlos tev sagādāt ļaunu.
28. TU, KAS ESI KA KĀRĪBA PATI!
Daudz rītausmās es devos no Bezlaicīgā valstības uz tavu mājokli un atradu tevi ērtību migā aizņemtu ar citiem, nevis Mani. Tai mirkli, tikpat kā gara zibsnis, Es atgriezos uz debešķīgās godības valstību un neteicu par to ne pušplēstu vārdu svētajiem mājiniekiem Manā Mājoklī tur augšā.
29. TU, DEVĪBĀ IEDZIMIS DĒLS!
No neesamības atliekam pēc Manas pavēles kā no māliem Es esmu licis tev rasties un esmu norīkojis katru esošo atomu un visu radīto lietu būtību tavai apmācībai. Un tālab, pirms tu piedzimi no savas mātes miesām, Es biju predestinējis tev divus svaiga piena avotus, divas acis, kas tevi izraudzīs, un sirdis, kas tevi mīlēs. Savā maigajā labvēlībā un Savas žēlsirdības paēnā Es tevi audzināju un sargāju tevi ar Savu labvēlību un atbalstu. Mans nolūks bija, lai tu sasniegtu Manu mūžīgo valstību un būtu Manu neredzamo dāvanu cienīgs. Un tomēr tu neņēmi to vērā un pieaudzis atstāji novārtā visu Manu labdarību un nodarbojies ar dīkām fantāzijām tik ilgi, kamēr pilnīgi aizmirsi un novērsies no Drauga vārtiem, apmezdamies Mana ienaidnieka pagalmos.
30. PASAULEI PIEĶĒDĒTAIS VERGS!
Manas maigās labvēlības vēsmas ir vējojušas par tevi daudzu rītu agrumā, bet, kad atrada tevi nolaidības migā cieši aizmigušu, tās atgriezās no kurienes nākdamas, gauzdamās par tavu nožēlojamību.
31. TU, ZEMES DĒLS!
Ja tu vēlies Mani, nemeklē nevienu citu, ka Mani; un, ja gribi uzlūkot Manu skaistumu, aizver acis pret pasauli un visu, kas tur ir; jo Mana griba un kāda cita griba — tāpat kā uguns un ūdens — nevar sadzīvot vienā sirdī.
32. TU, SVEŠINIEK, MANS DRAUGS!
Tavas sirds svece ir iedegta ar Manu roku spēku. Lai nu tavu kaislību pretstata vēji neizdzēš to! Atcerēdamies Mani, tu dziedēsi visas savas slimības, nepiemirsti to. Liec, lai Mana mīlestība ir tava bagātība, un lolo to kā savu redzi un savu dzīvību.
33. TU, MANS BRĀLI!
Klausies modri Manas labestīgās mēles tīkamos vārdus un atdzeries no noslēpumiem pārpilnā svētības avota, kas ceļas no Мanām svētības saldumu devējam lūpām. Iesēj Manas dievišķas gudrības sēklas tavas sirds šķīstā augsnē un aplaisti tās ar pārliecības ūdeni, lai Manas gudrības un zinību hiacintes uzdīgtu svaigi un zaļi tavas sirds svētnīcā.
34. JŪS, MANAS PARADĪZES IEMĪTNIEKI!
Ar sirsnīgām un labvēlīgām rokām Es esmu dēstījis svētajā paradīzes dārzā tavas mīlestības un draudzības jauno kociņu un esmu laistījis to ar Savas maigās žēlsirdības un labvēlības lietutiņu; kad augļu vākšanas stunda ir klāt, centies to nosargāt, lai to neiznīcina iekāru un kaislību liesmas.
35. JŪS, MANI DRAUGI!
Nodzēsiet kļūdu veidoto lampu un iededziet savās sirdis dievišķās vadības mūžīgo liesmu. Tie, kas drīz nāks pārbaudīt cilvēci Pielūgtā klātienē, neatzīs un nepieņems nekā cita kā tikai tīrākos tikumus un spodrākā svētuma darbus.
36. TU, PĪŠĻU UN PUTEKĻU DĒLS!
Gudrie ir tie. kas runā tad, kad viņiem ir klausītāji, tāpat kā ūdensnesējs, кas nepasniedz savu kausu, pirms viņš nav atradis izslāpušo, un kā mīļākais, kas sirds dziļumos klusē, iekams viņš nav uzlūkojis savas iemīļotās skaistumu. Tāpēc sēj gudrības un zinību sēklas savas sirds šķīstajā augsnē un turi tās paslēptas, līdz svētās gudrības hiacintes uzdīgst no sirds, nevis no dūņām un māliem.
Тā tas ir atzīmēts un ierakstīts pirmajā rakstu plāksnes rindā un noslēpts Dieva svētā mitekļa vissvētākajā vietā:
37. TU, MANS KALPS!
Nepamet mūžīgo valstību iznīkstošās vietā un neatstāj debesu vērtības pasaulīgo iekaru dēļ. Šī ir mūžīgās dzīves upe, kas tecējusi no spalvas kā no žēlsirdīga avota; labi ir tiem, kas te padzeras.
38. TU, GARA DĒLS!
Lauzies ara no sava bura un lido augšā līdzīgi mīlestības putnam fēniksam debesu jumā. Atteic pats sevi un — žēlsirdības gara piepildīts — paliec debesu svētuma valsti.
39. TU, PĪŠĻU UN PUTEKĻU ATVASE!
Neapmierinies ar zūdošās dienas ērtībām un neatņem pats sev nezūdīgo mieru un aprimu. Neiztirgo mūžīgās līksmības dārzu pret mirstīgās pasaules lūžņu kaudzi. Ej ārā no sava cietuma uz Bezlaicīgā teiksmainajam pļavām tur augša un uzsāc savu lidojumu no laicīgā būra uz Bezlaicīgā paradīzi.
40. TU, MANS KALPS!
Atraisi sevi no šīs pasaules važām un atbrīvo savu dvēseli no savas patības cietuma. Tver šo mirkli, jo tas vairs nenāks.
41. TU, MANAS KALPONES DĒLS!
Ja tu ielūkotos nemirstīgā valstībā, tu pacenstos pazust no šis iznīcīgās pasaules. Bet slēpt tev šo vienu un atklāt to otru pasauli — ir tā mistērija, ko tikai sirdsšķīstie var saprast.
42. TU, MANS KALPS!
Attīri savu sirdi no ļaunprātības un ienāc dievības svētajos pagalmos, būdams skaudībā nevainīgs.
43. JŪS, MANI DRAUGI!
Staigājiet jūs pa ceļu, kas ir Drauga labā prieka ceļš, un ziniet, ka Viņa prieks ir Viņa radības priekā. Tas nozīme: neviens lai neieiet sava drauga mājās bez drauga atļaujas; neviens lai neaiztiek draugam piederīgās vērtības, ne arī izceļ savu gribu drauga vietā, kā arī izmanto viņu kādā citā veidā. Pārdomājiet, jūs, kas esat guvuši ieskatu par to!
44. TU, MANA TROŅA BIEDRS!
Neklausies uz Jauno, neskaties uz Jauno. nepazemo pats sevi, nežēlojies un neraudi. Nesaki nekā ļauna, lai tu nedzirdētu to arī pats par sevi, un neрārsрīlē citu kļūdas, lai tavas kļūdas neizskatītos lielas, un nevēli nevienam pazemojumu, lai tavs pazemojums netiktu atklāts. Vadi savas dzīves dienas, kas ir īsākas par bēgošo acumirkli, ar spodru prātu, nevainīgu sirdi, šķīstām domām, apgarotu iedabu, lai tu varētu noguldīt savu mirstīgo augumu brīvs un apmierināts un varētu doties uz mistisko paradīzi un allaž dzīvotu mūžīgā valstībā.
45. VAI, AK VAI, JUMS — PASAULĪGO KĀRĪBU MĪĻOTĀJI!
Zibens ātruma jūs esat aiztraukušies Vismīļajam garām un savas sirdis nodevuši velnišķīgām iedomām. Jūs metaties ceļos savu pašmīlīgo noģiedu priekšā un saucat tos par puķēm. Nevienu šķistu elpas vilcienu jūs neesat elpojuši, neviena vēja pūsma no jūsu sirds pļavām nav bijusi jūtama par atbrīvošanos no visa tā. Jūs esat izkaisījuši vējā Vismīļā mīlestības padomus un pilnīgi izdzēsuši tos no jūsu sirds rakstiem, un līdzīgi meža zvēriem jūs ganāties iekāru un kaislību pļavās.
46. JŪS, CEĻA BIEDRI!
Kāpēc jūs nevērības dēļ aizmirsāt pieminēt Vismīļā vārdu un turējāties tālu no Viņa svētās klātienes? Skaistuma būtība ir vienīgajā vietā, kas atrodas godības tronī, bet jūs nodarbojaties ar veltīgiem strīdiem. Svētuma saldā smarža plūst un devības vēsmas vējo, bet jūs tomēr esat dziļi nomākti un atšķirti no tā visa. Ai, bēdas un žēlabas par jums un par tiem, kas staigā jūsu ceļos un seko jūsu pēdās.
47. JŪS, KĀRĪBU BĒRNI!
Novelc godkārības drēbes un atsakies no lielības un augstprātības tērpa.
Tā tas ir ierakstīts un atzīmēts trešajā vissvētākajā rindā Rūbiju rakstu plāksnē un atklāts ar neredzamo spalvu:
48. JŪS, BRĀĻI!
Esiet pacietīgi viens ar otru un neiekārojiet pie zemētās lietas. Nelepojieties paši savā greznībā un nekaunieties no pazemības. Zvērot pie Маnа skaistuma! Es esmu radījis visas lietas no putekļiem un pīšļiem; par putekļiem un pīšļiem Es tās atkal pārvērtīšu.
49. JŪS, PUTEKĻU UN PĪŠĻU BĒRNI!
Stāstiet bagātajiem par nabagu pusnakts nopūtām, lai nevērība neievestu bagātos uz iznīkšanas ceļiem un lai viņiem atņemtu Bagātības Koku. Devība un augstsirdība ir Manas īpašības; labi tiem, kas grezno sevi ar Maniem tikumiem.
50. TU, KAS ESI KAISLĪBA PATI!
Pamet visas savas kārības un meklē mierinājumu, jo kārībnieki vienmēr ir zaudētāji un pieticīgie vienmēr mīlēti un uzslavēti.
51. TU, MANAS KALPONES DĒLS!
Neraizējies nabadzībā un neesi pašapzinīgs bagātībā, jo nabadzībai seko bagātība un bagātībai nabadzība. Taču būt nabagam visas tikai ne tanīs, kas attiecas uz Dievu, ir brīnišķa dāvana, nemazini tas vērtību, jo beigas tā tevi padarīs Dievā bagātu, un tu sapratīsi šī teiciena nozīmi: «Patiesība jūs esat tie nabagie». Un šie svētie vārdi: «Dievam viss ir piederošs», līdzīgi īstai brīnišķi spožai rītausmai, uzausīs no iemīļotā sirds apvāršņa un paliks tur drošībā uz labklājības troņa.
52. JŪS, NEVĒRĪBU UN KAISLĪBU BĒRNI!
Jūs esat atļāvuši Manam ienaidniekam ienākt Mana mājā un esat izsvieduši Manu draugu, jo jūs glabājat dārgu savās sirdīs kāda cita mīlestību, nevis Мanu. Uzklausiet Drauga vārdus un atgriezieties uz Viņa paradīzi. Pasaulīgie draugi, meklēdami paši savu labumu, izliekas mīlam viens otru, turpretī īstais Draugs ir mīlējis un mīl jūs tikai jūsu раšu dēļ. Tik tiešām, jūs vadīdams, Viņš cietis neskaitāmas grūtības. Neesiet tādam Draugam neuzticīgi, nē, labāk steidzieties pie Viņa. Tāda ir šī pateicības un uzticības rīta zvaigzne, kas uzlēkusi pie apvāršņa no tā Kunga spalvas, kuram pieder visi vardi. Atveriet savas ausis, lai jūs varētu uzklausīt Dieva vārdu, palīgu briesmās un Sevī esošu.
53. JŪS, LEPNIE AR LAICĪGO BAGĀTĪBU!
Tik tiešām, jums jāatzīst patiesība, ka bagātība ir liels šķērslis starp meklētāju un viņa meklēto, starp mīlētāju un viņa iemīļoto. Bagātie, izņemot dažus, nekādā veidā nenokļūs Viņa klātienes pagalmos un neienāks mierinājuma un aprimuma apkaimē. Labi ir tam bagātajam, kuru viņa bagātība nav aizturējusi no mūžīgās valstības un viņš savas mantas dēļ nav pazaudējis nezūdošo valstību. Zvērot pie Vislielākā vārda! Tāda bagāta cilvēka spožums apgaismos mājotājus debesīs, tāpat kā saule apgaismo cilvēkus uz zemes!
54. JŪS, BAGĀTIE UZ ZEMES!
Mani aizbildināmie ir tie, kas ir nabagi jūsu vidu: sargājiet Manus aizbildināmos un neaizraujieties paši ar savam ērtībām.
55. TU, KAISLĪBU DĒLS!
Tīri sevi no bagātības traipiem un pilnīgā mierā ienāc nabadzības apmetnē, lai nodzertos mūžīgās dzīvības vīnu no tā avota, kas atšķirts no visa tā.
56. TU, MANS DĒLS!
Biedrošanās ar bezdievīgajiem vairo bēdas, kamēr sadraudzība ar taisnīgajiem notīra rūsu no sirds. Kas meklē sabiedrošanos ar Dievu, lai dodas Viņa iemīļoto sabiedrībā, un kas vēlas uzklausīt Dieva vārdu, lai klausās Viņa izvēlēto vārdos.
57. TU, PUTEKĻU UN PĪŠĻU DĒLS!
Piesargies! Nebiedrojies ar bezdievīgo un nedraudzējies ar viņu, jo tāda draudzība pārvērs sirds starojumu par elles liesmām.
58. TU, MANAS KALPONES DĒLS!
Ja tu meklē Svēta gara labvēlību, sabiedrojies ar taisnīgo, jo viņš ir dzēris no mūžīgas dzīvības kausa, ko sniegusi nemirstīgā Kausu nesēja roka, kas kā īsta rītausma atdzīvina un apgaismo mirušo sirdis.
59. JŪS, NEVĒRĪGIE!
Nedomājiet, ka siržu noslēpumi ir paslēpti. Nē, tik tiešām ziniet, ka tie ir iegravēti noteiktām zīmēm un atklāti izpausti, pašam Svētajam klātesot.
60. JŪS, DRAUGI!
Tik tiešām es saku — Mums ir atklājies un kā dienasgaismā viss redzams, ko jūs esat noslēpuši savā sirdi; bet, ja tas top turēts paslēpts, tad tas notiek Mūsu žēlastības un labvēlības dēļ, nevis ir jūsu nopelnīts.
61. TU, CILVĒKA DĒLS!
No savas žēlastības neizmērojamā okeāna Es esmu ļāvis nopilēt rasas pilītei uz cilvēkiem pasaulē, bet es neatradu nevienu, kas to meklētu, tādēļ, ka ikviens ir novērsies no vienības debešķīgā vīna un pievērsies nešķīstības dvakojošām padibenēm, un, apmierināti ar mirstīgo kausu, viņi ir atstūmuši nemirstīgā skaistumā biķeri. Nicināms ir tas, ar ko viņi ir apmierināti!
62. TU, PUTEKĻU UN PĪŠĻU DĒLS!
Nenovērs savas acis no viņa, kas nav salīdzināms ne ar ko un kas pieder nemirstīgajam Vismīļajam; un never vaļā savas acis uz piesārņotām un mirstīgām padibenēm. Ņem no svētā Kausu nesēja rokām mūžīgās dzīvības biķeri, lai visa gudrība varētu būt tava un lai tu sadzirdētu noslēpumaino balsi, kas sauc no neredzamās valstības. Vaimanājiet skaļi, jūs ar zemajiem mērķiem! Kāpēc jūs novērsāties no Mana svētā nemirstīgā vīna un pievērsāties izgarojošam ūdenim?
63. JŪS, PASAULES ĻAUDIS!
Tik tiešām jums būs zināt, ka neparedzēta nelaime sekos jums un smags sods gaida jūs. Nedomājiet, ka jūsu darbi, ko esat veikuši, ir izdzēsti no Manas redzesloka. Zvērot pie Mana daiļuma! Visu jūsu darbību Mana spalva ir iegravējusi ar noteiktām zīmēm uz hrizolīta rakstu plāksnes.
64. JŪS, PASAULES APSPIEDĒJI!
Nepielieciet savas rokas pie vardarbības, jo Es esmu apsolījies nepiedot nevienam cilvēkam netaisnību. Tas ir Mans lēmums, ko Es esmu nospriedis neatsaucami uzglabāt rakstos un ko Esmu apstiprinājis ar Savu cildeno zīmogu.
65. JŪS, DUMPINIEKI!
Mana iecietība ir iedrošinājusi jūs, un Mana ilgstošā pacietība ir padarījusi jūs nolaidīgus, un tāpēc jūs piecirtāt piešus straujajiem kaislību zirgiem bīstamos ceļos, kas ved uz pazušanu. Vai jūs domājat mani neuzmanīgu vai nezinīgu esam?
66. JŪS, TRIMDINIEKI!
Es esmu veidojis valodu Savai piemiņai, nenotraipiet to ar nicināšanu. Ja savtīguma uguns pārņem jūs, atcerieties paši savas kļūdas, nevis Manas radības kļūdas, tāpēc, ka ikviens pazīst sevi labāk nekā citus.
67. JŪS, IEDOMU PILNIE BĒRNI!
Tik tiešam ziniet, vēl pirms mirdzoša rītausmas ausis pie mūžīgās svētības apvāršņa, velnišķīgie noslēpumi un ļaunprātība, kas darīt nakts tumsa, tiks celti gaisma un pasludināti ļaudīm pasaulē.
68. TU, NEZĀLE, KAS UZDĪGSTI NO PĪŠĻIEM!
Kāpēc tavas netīrās rokas vispirms nav aizskārušas tavu tērpu, un kāpēc tu meklē sabiedrošanos ar Mani un gribi ienākt Mana svētajā valstībā ar sirdi, kas aptraipīta kārībām un kaislībām? Tālu, tālu tu esi no tā, ko tu vēlies.
69. JŪS, ĀDAMA BĒRNI!
Svēti vārdi un šķisti, labi darbi paceļas līdz dievišķās godības debesīm. Centies, lai tavi darbi tiek attīrīti no savtīgiem putekļiem un liekulības un lai tie atrod labvēlību godības pagalmos: jo drīz nāks tie, kas izverties cilvēci Pielūgtā svētajā klātienē, un tie neatzīs un nepieņems nekā cita kā līdz galam pilnīgus tikumus un neaptraipītu šķīstību. Šī ir gudrības un svētās mistērijas zvaigzne, kas atspīdējusi pie svētās gribas apvāršņa. Svētīti tie, kas pagriežas pret to.
70. TU, PASAULĪBAS DĒLS!
Tīkama būtu esamības valstība, ja tu to sasniegtu; brīnišķi būtu mūžības izplatījumi, ja tu izietu cauri nāves pasaulei; salda būtu svēta ekstāze, ja tu padzertos no mistiska biķera, ko sniedz debesu Jaunekļa roka. Ja tu nonāktu tai stāvoklī, tu būtu brīvs no iznīcības un nāves, no pūlēm un grēkiem.
71. JŪS, MANI DRAUGI!
Atcerieties to līgumu, noslēgtu ar Mani uz Parāna kalna, kas atrodas Zamāna svētajā арkārtnē. Es esmu izvēlējies lieciniekus no debesu augstieņu pulka un mūžības iemītniekiem, bet tagad es neatrodu nevienu pašu, kas būtu uzticīgs šim līgumam. Noteikti lepnums un dumpošanās izdzēsušas to no jūsu sirdīm, ka tur nav ne mazākās zīmes pāri palicis. Tomēr, to zinādams, es gaidīju un to neatklāju.
72. TU, MANS KALPS!
Tu esi kā labi cietināts zobens, noslēpts maksts tumsā, un zobena vērtība ir apslēpta amatvīra vērtēšanai. Tāpēc nāc ārā no savas patības un savām iekārām kā no maksts, lai tava vērtība būtu mirdzoši redzama un izpaustos visai pasaulei.
73. TU, MANS DRAUGS!
Tu esi rīta zvaigzne Manas svētības debesīs, neļauj pasaules traipiem apēnot tavu košumi. Plēs gabalos vienaldzības plīvurus, lai tu spoži mirdzošs iznāktu no mākoņiem un spētu ietērpi visas lietas dzīvīguma apvalka.
74. JŪS, IEDOMU PILNIE BĒRNI!
Acumirklīgās patstāvības dēļ jūs esat pametuši nezūdošo valstību un esat greznojušies košajās pasaulīgajās livrejās un lielāties ar tām. Zvērot pie Mana daiļuma! Es savākšu visu zem vienas vienkrāsainas putekļu segas un izdeldēšu visas dažādās krāsas, izņemot tos, kas būs izvēlējušies Manu krāsu, kas ir attīrīšanās no visam krāsām.
75. JŪS, NEVĒRĪBAS BĒRNI!
Nejūsmojiet par mirstīgo valstību un nepriecājieties par to. Jūs esat līdzīgi nevērīgam putnam, kas pārpilnā pašapziņā čivina uz zara, kamēr pēkšņi putnuķērāja, Nāve, iemet to pīšļos; un dziesma, veidols un krasa ir pazuduši, neatstājot ne zīmes. Tāpēc ņemiet vērā to, jūs iekārēm pieķēdētie vergi!
76. TU, MANAS KALPONES DĒLS!
Vadība tiek vienmēr dota ar vārdiem, bet tagad tā dota ar darbiem. Ikvienam jādara darbi, kas šķisti un svēti, jo vārdi pieder visiem vienādi, bet tādi darbi kā šie pieder tikai Mūsu iemīļotajiem. Centies ar visu sirdi un dvēseli, lai tu izceltos ar saviem darbiem. Tādu padomu Mēs tev dodam šais svētajos un mirdzošajos rakstos.
77. TU, TAISNĪBAS DĒLS!
Nakts laikā devās nemirstīgās Esamības Daiļais no uzticības smaragda zaļajiem augstumiem uz Sadratul-Muntahu un tur raudāja tik gauži, ka debesu izplatījuma pulki un augstās valstības iemītnieki vaimanāja par Viņa bēdām. Un tika tad vaicāts: kāpēc tādas vaimanas un raudas? Viņš atbildēja: kā bija pavēlēts man, es gaidīju ar cerībām uzticības pakalnā, bet neuztvēru ne niecīgāko smaržu no tiem. kas dzīvo pasaulē. Un, atsaukts atpakaļ, es atskatījos, un — lūk — dažas svētuma dūjas, sāpīgi
ievainotas, gulēja zemes suņu nagos. Tūdaļ atsteidzās debesu Jaunava, neaizplīvurota un mirdzoša, no Savas noslēpumainās mītnes un prasīja pēc viņu vārdiem, un visi tika pateikti, izņemot vienu. Pēc neatlaidīga pamudinājuma tā vārda pirmā skaņa tika izrunāta, un debesu telpu iemītnieki steidzās ārā no savam mītnēm. Un, kamēr otra skaņa tika izsacīta, viņi visi kā viens nokrita zeme putekļos. Tajā brīdi dzirdēja balsi no visdziļākā altāra: «Tik tālu un ne sprīdi tālāk». Tiešam, mēs esam liecinieki tam, ko viņi darījuši un ko vēl tagad dara.
78. TU, MANAS KALPONES DĒLS!
Atdzeries dievišķīgos noslēpumus, kas plūst no žēlsirdīgām lupām, un uzlūko gudrības zvaigznes atsegto spožumu, kas uzaususi no dievības izpausmes. Sēj Manas svētās gudrības sēklas šķīstajā sirds augsnē un aplaisti tās ar pārliecības ūdeni, lai gudrības un zinības hiacintes uzdīgtu spirgti un zaļi sirds svētnīcā.
79. TU, DĒLS, KĀRĪBU PILNAIS!
Cik ilgi tu lidināsies kārību un iekāru valstībā? Spārnus Esmu tev devis, lai tu laistos uz svētības mistiskajām sfērām, nevis uz sātanisko izdomu pasauli. Ari suku esmu tev iedevis, lai tu sukātu Manus melnos matus un nevis pārgrieztu Manu kaklu.
80. TU, MANS KALPS!
Jūs esat kā koki Manā dārzā; jums jānes krietni un brīnišķi augļi, lai jūs paši un citi gūtu labumu no tiem. Tādēļ katra pienākums ir iemanīties mākās un amatos, jo tikai tur vien ir bagātības noslēpums, jūs, saprāta cilvēki! Iznākums ir atkarīgs no rīcības veida, un Dieva labvēlība jums dota atliku likām. Koki, kas nedod augļus, bijuši un allaž būs tikai ugunij nolemti.
81. TU, MANS KALPS!
Paši niecīgākie ir tādi cilvēki, kas nenes nekādus augļus šai pasaulē. Tik tiešām, tādi cilvēki ieskaitāmi starp mirušajiem. Nē, Dieva acīs paši nomirušie ir labāki nekā šīs laiskās dvēseles.
82. TU, MANS KALPS!
Vislabākie cilvēki ir tie, kas nopelna iztiku savā arodā un izlieto to sev un savējiem Dieva, Visu pasauļu Valdnieka, mīlestības dēļ.
Tā noslēpumainā un brīnumainā Līgava, kas bija apslēpta līdz šim zem sludināto vārdu plīvuriem, tagad nu ir atklāta Dieva žēlastības un Viņa svētās labvēlības dēļ, tāpat kā mirdzošā gaisma, kas staro no Vismīļā skaistuma. Es liecinu par to, Mani draugi, ka labestība ir pilnīga, temats ir nobeigts, pierādījumi atklāti un liecinājumi ir apstiprināti. Lai tagad kļūst redzams, ko jūsu cenšanās atklās, ejot pa nesavtības ceļu! Šādā veidā svētā labvēlība ir dāvāta jums un tiem, kas ir debesis un uz zemes. Lai slavēts ir Dievs, visu pasauļu Kungs!
